Rīgā, 2019. gada 10.decembrī
Ministru prezidentam K. Kariņam,
Veselības ministrei I. Viņķelei,
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai,
plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas konferences
„Ķīmijterapija – onkoloģijas progresa virzītāja”
Rezolūcija
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija ir gatava aktīvi iesaistīties onkoloģijas nozares attīstībā un strādāt tā, lai tās viedoklis tiktu uzklausīts būtisku veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Tāpēc mēs, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, esam formulējuši svarīgākos virzienus onkoloģijas nozares attīstībai un sakārtošanai.
Aicinām Ministru kabinetu, Saeimu un Veselības ministriju:
- Izstrādājot jauno onkoloģijas nozares attīstības plānu 2021. - 2025. gadam, ievērojami lielāku uzmanību veltīt vēža pacientu ārstēšanas pilnveidošanai. Šobrīd spēkā esošajā plānā proporcionāli liela daļa satura veltīta vēža profilaksei un sabiedrības veselībai, kam nav tiešas ietekmes uz būtiskāko onkoloģijā sasniedzamo mērķi – panākt garāku vēža pacientu dzīvildzi un uzlabot dzīves kvalitāti.
- Izstrādājot jauno onkoloģijas attīstības plānu nākamajiem četriem gadiem, ņemt vērā ārstu profesionālo organizāciju, tostarp LOĶA viedokli, kas balstīts uz skaidru, pieredzē un zinātnē balstītu redzējumu par onkoloģijas nozares reālajām vajadzībām.
- Jaunā onkoloģijas nozares attīstības plāna īstenošanai 2021. - 2025. gadam katrai plānotajai aktivitātei paredzēt mērķtiecīgu un reāli nodrošināmu valsts finansējumu, nepieļaujot, ka arī šis plāns, līdzīgi kā iepriekšējais, daudzās pozīcijās paliek “uz papīra”.
- Jaunajā onkoplānā paredzēt līdzekļu palielinājumu jaunākajiem vēža medikamentozās ārstēšanas līdzekļiem atbilstoši reālajam vēža pacientu skaitam – mērķterapijai, imūnterapijai u.c., tuvinot to pieejamību Latvijā Eiropas Savienības valstu praksei.
- Nekavējoties sākt darbu pie onkoloģisko pacientu reģistra izveides, lai nodrošinātu vēža pacientu uzskaiti, analizētu ārstēšanas rezultātu efektivitāti un kvalitāti, kas ir pamats izmaksu efektīvas ārstēšanas sistēmas izveidei.
- Lai atslogotu ārstu un medicīnas māsu ikdienu no pienākumiem, kuru veikšanai nav nepieciešama medicīniskā izglītība, nodrošināt onkoloģiskajās ārstniecības iestādēs papildpersonālu onkoloģisko pacientu plūsmas koordinēšanai, informēšanai par ārstniecības procesa norisi un terapijas blaknēm, kas šobrīd aizņem nesamērīgi lielu onkolgu ķīmijterapeitu darba laiku. Tas ļautu vairāk laika veltīt pozitīvai, atbalstošai komunikācijai ar vēža pacientiem, kas ir mūsu prioritāte.
- Lai kompensētu onkoloģijas nozarē nodarbinātā medicīnas personāla smagos darba apstākļus un apturētu darbinieku aizplūšanu, onkologu ķīmijterapeitu un māsu atalgojuma noteikšanā pārskatīt apmaksas tarifus ķīmijterapijas manipulācijām.
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valde:
Dr. Aija Geriņa-Bērziņa
Dr. Viktors Kozirovskis
Prof. Gunta Purkalne
Prof. Iveta Kudaba
Dr. Žanete Zvirbule
____________________________________________________________________________________________
Veselības ministres Ilzes Viņķeles apsveikums
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijai 10 gadu jubilejā
Cienītās dāmas, godātie kungi!
Kolēģi un draugi!
Man ir liels gods jūs visus sveikt Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas 10 gadu jubilejā!
Vēlos izteikt atzinību ikvienam mediķim, pateicoties, kuru zināšanām un darbam onkoloģisko slimību pacientiem tiek nodrošināta iespējami efektīva ārstēšana, neskatoties uz nepietiekamo finansējumu veselības aprūpes nozarē.
Pateicoties tieši jūsu darbam un mūsdienu medicīnas sasniegumiem diagnostisko un ārstniecisko iespēju pilnveidošanā, daudzos gadījumos agrīna ļaundabīgo audzēju diagnostika ir ļāvusi ar katru gadu palielināt no vēža izārstēto slimnieku skaitu.
Bet mums ir, kur augt, mums kopīgi vēl ir daudzi jautājumi, ko pilnveidot. Tādēļ aicinu jūs uz kopīgu darbu sabiedrības veselības un labākas veselības aprūpes radīšanā, jo pacientam ir būtiski nodrošināt pilnu aprūpes ciklu - sākot ar veselības veicināšanu, slimību profilaksi, savlaicīgu diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, arī paliatīvo aprūpi.
Novēlu Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas 10 gadu jubilejai veltītajā konferencē gūt jaunas atziņas, lai iegūtā pieredze ļauj atrast jaunus profesionālus izaicinājumus, kas turpinātu veiksmīgi attīstīties vēža medikamentozajai ārstēšanai.
Novēlu visiem stipru veselību, neizsīkstošu enerģiju, izturību un gandarījumu par paveikto ikdienā.
Ar cieņu, un uz veiksmīgu, produktīvu sadarbību,
veselības ministre Ilze Viņķele.
2019. gada 10. decembrī
____________________________________________________________________________________________
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Rīgā, 2019. gada 5. decembrī
Ķīmijterapeiti aicina vēža pacientus uz sarunu par ķīmijterapiju
un tās sniegtajām iespējām
Lai veicinātu vēža pacientu labāku izpratni par onkoloģisko slimību medikamentozo ārstēšanu un tās sniegtajām iespējām, kliedētu neskaidrības un mītus, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija (LOĶA) sadarbībā ar onkoloģisko pacientu organizācijām uzsāk izglītojošu akciju Jautā ķīmijterapeitam par vēža ārstēšanu.
Tās laikā vēža pacienti un viņu tuvinieki tiek aicināti uzdot sev būtiskus, neskaidrus jautājumus ķīmijterapeitiem par vēža medikamentozo ārstēšanu: ķīmijterapijas norisi, zāļu lietošanu, to iespējamām blaknēm, dzīvesveidu ķīmijterapijas laikā un pēc tās u.c.
Kā uzsver Iveta Kudaba, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja, vēža pacientu medikamentozajā ārstēšanā pēdējā desmitgadē ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas radikāli maina onkoloģisko slimību ārstēšanas praksi. Tas prasa jaunas zināšanas ne tikai no ķīmijterapeitiem, bet arī labāku pacientu izpratni par ārstēšanas norisi.
„Klasisko ķīmijterapiju ir papildinājuši vairāki jauni efektīvi terapijas veidi – mērķterapija, imūnterapija, hormonterapija, molekulāro marķieru izmantošana u.c. Šīs inovācijas ļauj būtiski pagarināt dzīves ilgumu un nodrošina labāku dzīves kvalitāti. Taču ikdienā redzam, ka pacientiem par zāļu pielietojumu un iespējām ir ļoti daudz jautājumu. Tāpēc vēlamies veltīt īpašu uzmanību pacientu izglītošanai, jo zinošs pacients noteikti var sasniegt ievērojami labākus ārstēšanas rezultātus,” uzsver I. Kudaba.
Jautājumus pacienti un viņu tuvinieki var iesūtīt līdz 1. martam, rakstot uz e-pastu: jautaparvezi@gmail.com Atbildes uz jautājumiem tiks apkopotas un reizi mēnesī publicētas LOĶA mājas lapā www.onkomed.lv, onkoloģisko pacientu organizāciju mājas lapās un Facebook kontos (krūts vēža pacientu biedrība Vita, melanomas pacientu atbalsta biedrība Soli priekšā melanomai, zarnu vēža pacientu biedrība “Europa Colon Latvija”), kā arī plašsaziņas līdzekļos. Akcijas ietvaros plānots sagatavot arī izglītojošu vebināru sēriju pacientiem par ķīmijterapiju un tās nozīmi vēža ārstēšanā, kurā ķīmijterapeiti skaidros un atbildēs uz jautājumiem par klasisko ķīmijterapiju, jaunajiem ārstniecības līdzekļiem kā mērķterapija, imūnterapija u.c.
Akcija iezīmē arī asociācijas profesionālos svētkus – šogad decembrī Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija atzīmē desmit darba gadus un desmit gadus, kopš ķīmijterapija Latvijā ir patstāvīga specialitāte. Par godu šim notikumam LOĶA 10. decembrī rīko konferenci nozares profesionāļiem „Ķīmijterapija – onkoloģijas progresa virzītāja”.
Konferences mērķis ir informēt par būtiskākajiem sasniegumiem vēža medikamentozajā terapijā un to ietekmi uz pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti. Ķīmijterapeiti iezīmēs LOĶA paveikto un formulēs darāmo nākamajiem gadiem. Ar konferences programmu var iepazīties www.onkomed.lv
„Tieši ķīmijterapijai kā patstāvīgai, zinātnē un pētniecībā balstītai medicīnas nozarei vēža ārstēšanā ir vislielākā ietekme uz pacientu dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti. Tā ārstē vēzi visā organismā, palīdz novērst un ierobežot metastāžu izplatību, daudzos gadījumos vēzi padarot par hronisku slimību ar garu mūžu,” uzsver I. Kudaba.
Latvijā piecu gadu dzīvildze vēža pacientiem pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies par 10% - no 39,3% 2009. gadā līdz 48,3% 2018.gadā (SPKC dati), kas ir ļoti būtisks sasniegums, atzīmē I. Kudaba.
Pacientu izpratne par vēža medikamentozo ārstēšanu joprojām balstās uz dažādiem mītiem. Daudzo vēža pacientu bailes no ķīmijterapijas un tās izraisītajām blaknēm apgrūtina veiksmīgu ārstēšanas norisi.
„Sabiedrībā par to ir jārunā vairāk, jāskaidro, lai iedrošinātu un ikviens vēža pacients Latvijā varētu saņemt labāko pieejamo ārstēšanu,” uzsver I. Kudaba.
Uzziņai. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija apvieno aptuveni 30 speciālistu, kas nodarbojas ar pieaugušo onkoloģisko pacientu medikamentozo ārstēšanu specializētos centros Latvijā: Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Piejūras slimnīcā. Asociācijas mērķis ir izveidot progresīvu onkoloģijas speciālistu sistēmu atbilstoši ES nostādnēm, veicināt labi izglītotu, augsti kvalificētu, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgu ķīmijterapijas speciālistu sagatavošanu, panākt ne sliktākus vēža ārstēšanas un pacientu dzīvildzes rādītājus kā Eiropas attīstītajās valstīs.
Kontakti:
Dace Plato
SIA Baltic Communication Partners
dace.plato@bcp.lv
tel. 26101 986
____________________________________________________________________________________________
Rīgā, 2019.gada 24.oktobrī
Atklāta vēstule plašsaziņas līdzekļiem
Uzruna pacientiem un masu medijiem par situāciju onkoloģijas jomā
Iveta Kudaba, asoc.profesore,
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciāliste onkoloģijā, virsārste onkoloģijā, Ķīmijterapijas dienas stacionāra vadītāja
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pauž dziļu neizpratni par Latvijas Televīzijas nule aizsāktā multimediālā projekta „Diagnoze – vēzis” pirmajiem raidījumiem un publikācijām. Gaidījām argumentos, ekspertu, pacientu un ārstu viedokļos balstītu onkoloģijas nozares problēmu analīzi, taču redzam subjektīvu, virspusēju, emocionālu skatījumu uz pacientu un ārstu attiecībām.
Tas nodara sliktāko, kas var būt – mazina pacientu un ārstu savstarpējo uzticēšanos, vājinot jau tā visa veida resursu trūkuma mocīto onkoloģijas nozari. Tā vietā, lai veltītu visus spēkus pacientu ārstēšanai, vairāki onkologi šajās dienās apsver domu par atlūguma iesniegšanu. Onkoloģijas nozare var zaudēt vairākus labus augstas raudzes profesionāļus, onkologus ķīmijterapeitus, kas ir ļoti slikta ziņa daudziem simtiem vēža pacientu visā Latvijā. Laikā, kad onkoloģijas jomā jau šodien strādā par trešdaļu mazāk speciālistu, nekā būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu pacientu pilnvērtīgu aprūpi, atļaušos apgalvot, ka pat pāris mediķu aiziešana no nozares ir absolūti katastrofāla situācija.
Esmu ārste, onkoloģe ķīmijterapeite ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. Katru dienu es un mani kolēģi redzam savu pacientu fiziskas un psihoemocionālas ciešanas, ko izraisa diagnoze vēzis. Tā joprojām ir slimība ar augstu mirstību. Tāpēc sāpīgas emocijas - rūgtums, dusmas, aizvainojums u.c., ir neizbēgama ārstniecības procesa daļa.
Kā jebkurā profesijā, arī onkoloģijā diemžēl nevaram izslēgt atsevišķus gadījumus, kad starp ārstu un pacientu raisās nesaprašanās, pat konflikts. Tas noteikti nebūtu pieļaujams nekādos apstākļos, jo apgrūtina ārstēšanu, pasliktina rezultātus, rada negācijas, tērē ārstu, pacienta, viņu tuvinieku emocionālos resursus. Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pilnībā atbalsta viedokli, ka ikviens šāds gadījums būtu jāskata individuāli, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus, analizējot nesaskaņu cēloņus.
No onkologiem vēža pacientu ārstēšanā tiek gaidīta visaugstākā profesionalitāte. Nedrīkstam kļūdīties, jo cena ir pacieta dzīvība. Bet vai žurnālistam ir tiesības būt neprofesionālam, vienu viedokli un atsevišķas epizodes vispārinot un attiecinot uz visiem nozarē strādājošajiem?
Vai nepārbaudītu faktu, patiesi slimu onkoloģisku pacientu, sāpinātu tuvinieku emocijas ir pamatojums, lai ārstus publiski pazemotu un pacientiem liegtu iespēju uzticēties un paļauties? Mūsu, pacientu un ārstu attiecības šādi indējot, tās var kļūt ļaundabīgākas par vēzi.
Katru dienu redzu, kā ārsti, medicīnas māsas un aprūpes personāls dara savu darbu uz izsīkšanas robežas. No darba onkoloģijā masveidā aizplūst jaunie ārsti, medmāsas. Daudzo darbu vidū diendienā pēc iespējas cenšamies palīdzēt pacientiem, kas garo valsts noteikto rindu dēļ nevar gaidīt uz ārstēšanu ne dienu – tāpēc bieži mēģinām pieņemt vairāk pacientu vienā darba dienā nekā paredzēts. Tās ir cilvēcīgas rūpes, atbalsts, papildus darba stundas, ko neskaitām, jo citādāk strādāt daudzi no mums nespēj. Diemžēl šādos spriedzes, stresa apstākļos daudzi mediķi darbā izdeg. Šajā situācijā pārmest atsevišķus gadījumus, kad, pēc pacientu domām, nav bijusi pietiekami veiksmīga komunikācija ar ārstu, ir nevēlēšanās pēc būtības analizēt notiekošo.
Onkoloģijas jomas finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā. Tāpēc mūsu valstī pacientiem vēža ārstēšanas iespējas ir daudz ierobežotākas nekā vairumā Eiropas valstu – sākot no savlaicīgas diagnostikas, ārstēšanas ar mūsdienīgiem medikamentiem, palīdzības atkārtota vēža gadījumā, rehabilitācijas, psiholoģiskā atbalsta, kā arī cieņpilnas paliatīvās aprūpes slimības beigu posmā. Visi minētie aprūpes posmi Latvijā ir nepilnīgi un nespēj nodrošināt sistēmisku, visaptverošu palīdzību. Tāpēc onkologiem ķīmijterapeitiem, kas onkoloģijas pacientu ārstēšanā iznes lielāko smagumu, bieži nākas būt par sistēmas glābējiem: sniegt psiholoģisko atbalstu uz nāvi slimajiem, meklēt iespējas efektīvāku zāļu pieejai klīnisko pētījumu ietvaros, ja valsts zāles neapmaksā, rast iespējas apiet rindas pacienta virzīšanai sistēmā u.c.
Dižgars Rainis ir viedi teicis - "Ar netīriem līdzekļiem nevar panākt tīru mērķi: mērķis pats top netīrs. Kad netīru ūdeni tīrā traukā lej, tad ir trauks top netīrs". Ar to vēlos aicināt žurnālistus nokaitētajā situācijā savā darbā izvēlēties metodes, kas nerada kaitējumu onkoloģijas jomai, pacientiem, ārstiem, visai sabiedrībai.
Daudz vairāk par smagi slimu vēža pacientu nesaskaņu izgaismošanu ar ārstiem onkoloģijas nozarei šodien palīdzētu jomas problēmu analīze. Kopīgiem spēkiem ir jāmeklē risinājumus onkoloģijas nozares sistemātiskai sakārtošanai no pašiem pamatiem visos līmeņos. Latvija ir valsts, kura attīstās. Progress visās jomās, arī medicīnā un onkoloģijā, ir nenovēršams. Taču ir nepieciešams drosmīgs politisks lēmums, lai medicīna ieņemtu savu īsto vietu sabiedrībā un valsts ekonomikā, apliecinot patiesas rūpes par savas valsts iedzīvotājiem.
____________________________________________________________________________________________
2017. gada 1.-3. decembrī Rīgā veiksmīgi noritējusi plaušu vēzim veltīta konference
Kopš 1992. gada reizi 1-2 gados ārsti un pētnieki no vairākām valstīm rudenī tiekas 2.5 dienu ilgā plaušu vēža konferencē (Central European Lung Cancer Conference - CELCC), lai apmainītos pieredzē un pārrunātu problēmas saistītas ar plaušu vēzi. Konferences ideja radusies, sadarbojoties Čehijas onkologu asociācijai, Čārlza Universitātei Prāgā un Starptautiskai plaušu vēža asociācijai (IASLC- International Association for the Study of Lung Cancer).
Šoreiz Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijai un RSU asoc. profesorei Guntai Purkalnei, kā pasākuma prezidentei, bija tas gods kārtējo 16. konferenci rīkot Rīgā un uzņemt visdažādākos speciālistus, kas darbojas ar plaušu vēzi. Latvijas ārstiem tā bija vienreizēja iespēja savās mājās satikt atzītus starptautiskus ekspertus un pasmelties no viņiem zināšanas un pieredzi par dažādiem ar plaušu vēža ārstēšanu saistītiem tematiem. Īpaši labvēlīgie apstākļi tika radīti studentiem un doktorantiem, kam dalība konferencē bija par brīvu.
Kopā pasākumu apmeklēja 283 delegāti no 23 valstīm. Ar lekcijām un ziņojumiem uzstājās 57 speciālisti no 16 valstīm. Atklāšanas ceremonijā uzrunu teica bijusī Valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un resursu vadības jautājumos Egita Pole.
Divarpus dienu laikā tika apskatīti praktiski visi plaušu vēža diagnostikas un ārstēšanas aspekti, sākot ar epidemioloģiju un tabakas apkarošanu Baltijas valstīs (ar ziņojumu uzstājās RSU prof. Ģirts Briģis un LĀB prezidents Pēteris Apinis) un beidzot ar plaušu vēža personalizētas terapijas un imūnterapijas panākumiem un tai raksturīgo blakusparādību vadīšanu. Kā jau katrā konferencē starptautiski eksperti nolasīja izglītojošas lekcijas par labākiem ārstēšanas standartiem un jaunumiem katrā no multidisciplināras plaušu vēža terapijas jomām - diagnostikā, ķirurģiskajā ārstēšanā, terapeitiskajā radioloģijā, medikamentozajā terapijā un atbalsta terapijā. Bija arī ziņojumi par jaunumiem plaušu audzēju molekulārajā bioloģijā, dažādo biomarķieru un šķidro biopsiju izmantošanu, biobanku projektiem. Īpaši interesanta izvērtās interaktīvā klīnisko gadījumu diskusijas sēde, kur līdzās ārzemju kolēģiem aktīvu dalību ņēma arī Paula Stradiņa KUS speciālisti – Maija Radziņa, Artjoms Špaks, Zaiga Kravale un rezidente Sigita Hasnere. Konferences pēdējā dienā dalībniekiem bija iespēja noklausīties prezentācijas par svarīgākiem ziņojumiem un jaunumiem no lielākas plaušu vēzim veltītas konferences - 18. plaušu vēža pasaules konferences (IASLC 18th World Conference on Lung Cancer-WCLC), kas notikusi 2017. gada 15.-18. oktobrī Japānā.
Galvenie secinājumi no konferences:
- Smēķētāju īpatsvars joprojām saglabājas augsts. Jauni soļi ir nepieciešami smēķēšanas apkarošanai - tabakas produktu izņemšana no pārtikas veikalu mazumtirdzniecības, aizlieguma ievešana attiecībā uz cigarešu izvietošanu skatlogos, smēķēšanas atmešanas programmu un atbalsta kabinetu izveidošana
- Nepieciešama zemo devu kompjutertomogrāfijas skrīninga programmas ieviešana augsta riska pacientiem slimnīcās, kas nodarbojas ar plaušu vēža pacientu ārstēšanu
- Personalizētai terapijai ir svarīga loma plaušu vēža ārstēšanā. Rutinēta audzēja biopsijas izmeklēšana uz aktivējošām ģenētiskām mutācijām un mērķterapijas līdzekļu pieejamība ievērojami uzlabo dzīvildzi daļai plaušu vēža pacientu
- Imūnterapija ir jauns perspektīvs ārstēšanas veids plaušu vēža pacientiem, bet tās pielietošanu pašreiz ierobežo terapijas izmaksas un ne līdz galam apzinātas ārstēšanas izraisītas toksicitātes
Noslēgumā vēlamies pateikties visiem Latvijas un starptautiskās organizācijas komitejas dalībniekiem un lektoriem, kā arī konferences tehniskā organizatora “3K MANAGEMENT” komandai. Īpaši atzīmējami ir Vīnes Universitātes profesora Roberta Pirkera vērtīgie padomi konferences organizēšanā. Esam gandarīti, ka konference izdevās un dzirdējām daudz pateicības vārdu no Baltijas un citiem ārzemju kolēģiem.
Nākamā CELCC 17. konference notiks Novi Sad, Serbijā 2019. gadā.
Gunta Purkalne
CELCC 16 Prezidente
Interaktīvā klīnisko gadījumu diskusijas sēde
No kreisas puses
- Rezidents torakālais ķirurgs: Tomas Klikovits, Austria
- Onkologi-ķīmijterapeiti: Milica Kontic, Serbia; Jana Skričkova, Czech Republic
- Staru terapeits: Andras Bajcsay, Hungary
- Rezidenti onkoloģijā ķīmijterapijā: Rugile Cesaite, Lithuania; Sigita Hasnere, Latvia
- Torakālie ķirurgi: Artjoms Spaks, Latvia; Miroslaw Kozlowski, Poland
- Pulmonologs: Jiri Votruba, Czech Republic
- Patologs: Wlodzimierz Olszewski, Poland
- Staru terapeits: Arturs Šorubalko, Latvia
Interaktīvā klīnisko gadījumu diskusijas sēde
No kreisās puses
- Pulmonoloģe: Zaiga Kravale, Latvia
- Patologs: Wlodzimierz Olszewski, Poland
- Radiologs: Maija Radziņa, Latvia
- Staru terapeits: Arturs Šorubalko, Latvia
ar ziņojumiem uzstājās RSU prof. Ģirts Briģis un LĀB prezidents Pēteris Apinis
Prof. Roberts Pirkers un dr. med. Gyula Ostoros Starptautiskās Zinātniskās komitejas vārda apsveic konferences prezidenti Guntu Purkalni un konferences tehniskos organizatorus
No kreisas puses
- Onkologs-ķīmijterapeits, Vīnes Universitātes prof. Roberts Pirkers
- “3K MANAGEMENT” komandas pārstāve Ieva Indzere
- Konferences prezidente RSU asoc. prof. Gunta Purkalne
- Pulmonologs Gyula Ostoros, Hungary
rezidenti starpbrīdī diskutē ar prof. Robertu Pirkeru
Fotogrāfs Vilnis Slūka.