Tiek lēsts, ka hroniska nieru slimība (HNS) Latvijā skar aptuveni 331 000 pieaugušo jeb 16,1% pieaugušo populācijas. [1] Tā bieži iet roku rokā ar sirds mazspēju, vienai slimībai veicinot otras attīstību un nereti izraisot kardiorenālo sindromu – dekompensāciju. Šādos gadījumos būtiska lloma kardiovaskulārā riska noteikšanā ir urīna albumīna/kreatinīna attiecībai (uAKA). Tomēr kā šo marķieri pareizi interpretēt?
Vai HNS iespējama pacientam ar GFĀ 90 ml/min un kā to atpazīt? Kādā urīna paraugā jānosaka uAKA un ko tā vēsta par HNS prognozi? Kā rīkoties, ja pēc SGLT-2 inhibitora terapijas uzsākšanas pacientam pieaug seruma kreatinīna līmenis? Kādi iemesli kavē laicīgu SGLT-2 inhibitora terapijas uzsākšanu pacientam ar kardiorenālo sindromu?
Atbildes par kardiorenālā sindroma terapiju gūsiet diskusijā “Sirds un nieres vienā ritmā: SGLT2 inhibitoru potenciāls klīniskajā praksē”. No nefrologa skatupunkta atbildēs asoc. prof. Ieva Ziediņa – Eiropas Nefrologu asociācijas Padomes locekle ar ilggadēju pieredzi nieru aizstājējterapijā. Savukārt par kardioloģisko aspektu padomā dalīsies zinošais kardiologs asoc. prof. Ainārs Rudzītis.
Klausieties diskusiju un gūstiet atbildes uz aktuālajiem jautājumiem par HNS!
Noklausoties lekciju un atbildot uz testa jautājumiem, saņemsiet 1,3 TIP.
Lai patīkama skatīšanās!
[1] Mark PB et al. Lancet. 2025. Global Burden of Disease Study 2023. DOI: 10.1016/S0140-6736(25)01853-7.
Mācību materiāls saskaņots:
Latvijas Ārstu biedrībā,
Latvijas Māsu asociācijā
Mērķauditorija: visu specialitāšu ārsti, māsas, māsu palīgi.
Resertifikācijai vai ierakstam reģistrā: ārstu palīgiem, funkcionālajiem speciālistiem, vecmātēm, laborantiem un citām ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām.
